Arhīvs
Marts, 2024
26
27
28
29
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Klucis - nepareizais latvietis
Publicēts 10. maijā, 2008.
Vakar kino Rīga noskatījos Pētera Krilova režisēto "Klucis - nepareizais latvietis". Gāju bez mazākās apjausmas par ko filma būs, tik nojautu, ka Klucis bijis kaut kāds mākslinieks.

Bet filma ir tiešām lieliska, jo atklāj ne vien Kluci kā tikko radušās Padomju Savienības galma mākslinieku, bet arī revolūcijas laika vilni, idealoģiju un domas, ar kurām dzīvoja jaunie mākslinieki. Cilvēki, kas ticēja komunisma idejām, bet 1937. un 38. gadā tika nošauti.  Tā - filmas emocionālā puse.

Bet interesanti un pilnīgi jaunā gaismā ieraudzīju šo Kluča mākslu, kad no glezniecības pievērsies grafikai, fotomontāžai un kolāžai viņš runā par konstruktīvismu, formu skaidrību, kā arī viņa redzējumu par mākslas misiju  - uzdrīkstēties un pat norādīt domāšanas virzienu.

Šķietami pliekanos, vienslāņanos plakātus tagad skatos citām acīm, iespējams, arī filmas efektu dēļ, kad visas plakāta detaļas sakomponējas pa vienai,līdz redz darbu kopumā. Turklāt pārdomu vērts ir stāsts par Kluča darbiem, kurus kāro pasaules muzeju ekspozīcijās, bet Krievijā 1960. - jos gados tika izmesti un atdoti kādam dullam grieķu taksistam... Tāpēc lielākā daļa darbu skatāmi Salonikos, Grieķijā. Vēl viens paradokss!


Info:

Gustavs Klucis dzimis 1895.gada 4.janvārī Valmieras apr. Ķoņu pag., 1938.gadā represēts, nošauts 1938.gada 26.februārī. Plakātists, dizainers, gleznotājs.
Mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913 - 1915), Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā (1915 - 1917). Pirmā pasaules kara gados mobilizēts, piedalījies Februāra revolūcijā, Oktobra apvērsumā (1917). Kopš 1918.g. dzīvojis Maskavā. Darbojies Latviešu strēlnieku mākslas studijā Kremlī. Turpinājis mācības I. Maškova un V. Meškova studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās, VHUTEMAS, 1918 - 1921) pie K. Maļeviča. Darbojies Mākslinieciskās kultūras institūtā (INHUK, 1921 - 1924). Strādājis par pedagogu  VHUTEMASā, Poligrāfijas institūtā. Piedalījies mākslinieku grupējuma "Oktobris"(1928) dibināšanā, latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs".
Pazīstams kā viens no ievērojamākiem krievu konstruktīvisma pārstāvjiem.  Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus.

 

 

 


Komentāri (1)
Miks: izklausās ļoti interesanti, šķiet būtu vērts šo filmu apmeklēt
10/05/2008 16:17
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: